Pļaušanas serviss 2025
22.05. 2026.
Pļaušanas serviss – otrā nedēļa
Maija otrajā nedēļā Latvijā laikapstākļi bija mainīgi – vēsāks periods mainījās ar siltākām un saulainākām dienām. Nakts gaisa temperatūra lielākoties bija +1 līdz +10 °C robežās, savukārt Vidzemē vietām temperatūra pazeminājās līdz ap 0 °C.
Šādi laikapstākļi daudzviet vēl nebija pietiekami stabilai un intensīvai zāles augšanai, jo optimāli zālāju augšanas apstākļi parasti veidojas, kad nakts temperatūra ilgstoši pārsniedz +10 °C temperatūru.
Pļaušanas servisa zālāju laukos pa reģioniem tika konstatēts neliels nokrišņu daudzums – Kurzemē, Zemgalē un Latgalē ap 2–3 mm/m², savukārt Vidzemē nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 12 mm/m².
1.att. Stiebrzāļu augšanas rādītāji
Stiebrzāļu attīstība reģionos konstatēta stiebrošanas fāzē. Zāles garums vidēji palielinājies par aptuveni 10 cm. Tāpat novērots būtisks ražības pieaugums – daudzviet tā gandrīz dubultojusies, izņemot Kurzemi, kur zāles augšanai laikapstākļi nav bijuši pietiekami labvēlīgi.
2.att. Stiebrzāļu ķīmiskās analīzes
Stiebrzāļu sausnas rādītājs uz 18.05. vidēji sasniedza 20,2–26,3%. Nedēļas laikā proteīna saturs samazinājies par aptuveni 1%, savukārt NDF un kokšķiedras rādītāji pieauguši vidēji par 3%. Veiktās stiebrzāļu ķīmiskās analīzes liecina, ka tuvākās nedēļas laikā zālāji sasniegs optimālo attīstības stadiju skābbarības sagatavošanai. Īpaši vērīgiem jābūt Zemgales un Latgales reģionos.
Otrs no vislabāk augošajiem zālājiem ir lucerna, kas atrodas stiebrošanas – pumpurošanās fāzē. Ļoti labvēlīgi laikapstākļi bijuši Zemgales reģionā (skat. 2. att.), kur ražība ir ievērojami palielinājusies.
3.att. Lucernas augšanas rādītāji
4.att. Lucernas ķīmiskās analīzes
Ķīmisko analīžu rezultāti liecina, ka lucernai pakāpeniski palielinās sausnas un kokšķiedras saturs, savukārt proteīna un enerģijas rādītāji samazinās.
5.att. Bioloģiskā zālāja augšanas rādītāji
Trešais zālāju veids – bioloģiskais zālājs – tauriņziežu stiebrzāļu maisījumu ražība ir mazāka nekā stiebrzāles un lucerna, taču ar pakāpeniski pieaugošu tendenci (skat. 5. att.). Zālāji atrodas cerošanas fāzē, augu garums palielinās vidēji par 5–10 cm.
6.att. Bioloģiskā zālāja ķīmiskās analīzes
Šajos zālājos novērota tendence palielināties kokšķiedras frakciju saturam, savukārt proteīna un enerģijas rādītāji pagaidām saglabājas stabili.
Šopavasar reģionos vislēnāk attīstījies un audzis sarkanais āboliņš (skat. 7. att.). Tas lielā mērā atkarīgs no temperatūras un mitruma apstākļiem.
7.att. Sarkanā āboliņa augšanas rādītāji
Palielinoties nakts gaisa temperatūrai, āboliņa attīstība visos reģionos kļuva vienmērīgāka. Siltākās naktis veicināja aktīvāku augšanu, un būtiskas attīstības atšķirības starp reģioniem vairs netiek novērotas.
8.att. Sarkanā āboliņa ķīmiskās analīzes (18.05.)
Šobrīd āboliņš uzsācis intensīvu augšanu un turpina strauji attīstīties visos reģionos. Paaugstinoties gaisa temperatūrai un stabilizējoties laikapstākļiem, novērojams būtisks zaļās masas pieaugums un vienmērīgāka zelmeņa attīstība.
Vienlaikus ar augšanas tempu pakāpeniski mainās arī zālāju kvalitātes rādītāji, tādēļ turpmāk sekosim līdzi tā attīstības stadijām, augšanas dinamikai un ķīmisko analīžu rezultātiem.
Praktiski ieteikumi saimniekiem pļaujas plānošanai
Veiktās ķīmiskās analīzes liecina, ka zālāji strauji tuvojas optimālajai attīstības stadijai skābbarības sagatavošanai. Lai nodrošinātu maksimālu lopbarības vērtību, savā saimniecībā ievērojiet šādus pļaujas plānošanas soļus:
Kāpēc jārīkojas operatīvi?
Zālāju attīstība šajā periodā notiek ļoti strauji, tādēļ pat dažu dienu nobīde var būtiski ietekmēt lopbarības kvalitāti. Savlaicīgi pļauti zālāji nodrošina augstāku proteīna un enerģijas saturu, kā arī labāku sagremojamību. Turpretī, augiem pāraugot, stiebros strauji palielinās kokšķiedras saturs un krītas kopējā barības vērtība. Tas tieši ietekmēs skābbarības kvalitāti un sekojošo dzīvnieku produktivitāti.
12.05.2026.
Lai palīdzētu lauksaimniekiem noteikt piemērotāko brīdi augstvērtīgas lopbarības sagatavošanai, no 11. maija visā Latvijā darbu sāk “Pļaušanas serviss”!
“Pļaušanas serviss” nav tikai zālāju monitorings – sezonas noslēgumā visi iegūtie dati un sagatavotās lopbarības analīzes kalpos par pamatu Skābbarības konkursam, kurā tiks noskaidroti kvalitatīvākās rupjās lopbarības ražotāji Latvijā.
Monitoringā speciālisti Vidzemē, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē vērtēs:
Kopš maija sākuma gaisa temperatūra vietām pārsniedza +20 °C, veicinot straujāku augu attīstību dienas laikā. Tomēr naktis saglabājās salīdzinoši vēsas, dažviet tika novērotas arī salnas, kas negatīvi ietekmēja augu augšanu. Nokrišņu daudzums reģionos bija nevienmērīgs – vietām novērots tikai neliels lietus daudzums, bet atsevišķos rajonos nokrišņu praktiski nebija.
Uzsākot zālāju monitoringu, no visiem novērotajiem zālājiem visražīgākais zelmenis reģionos bija lucernai, īpaši Latgalē, kur ražība sasniedza pat 8 t/ha (skat. 1. att.). Lucerna šobrīd atrodas cerošanas fāzē, raksturīga intensīva veģetatīvā augšana un jaunu dzinumu veidošanās.
1.attēls Lucernas garums un ražība
Stiebrzāļu attīstība Zemgalē bija līdzīga kā lucernai, sasniedzot aptuveni 22 cm zāles garumu. Savukārt pārējos reģionos stiebrzāļu augšana bija lēnāka un augi bija salīdzinoši īsāki (2. att.). Šīs atšķirības galvenokārt saistītas ar atšķirīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, īpaši mitruma nodrošinājumu un gaisa temperatūru dažādos reģionos.
2.att. Stiebrzāļu attīstība pa reģioniem
Sarkanā āboliņa attīstība šajā pavasarī ir bijusi salīdzinoši lēnāka nekā citiem zālaugiem, sasniedzot 5–10 cm. To būtiski ietekmējušas krasās temperatūras svārstības, vēsās naktis un nepietiekamais mitruma daudzums augsnē. Sausuma periods un nestabilie laikapstākļi kavējuši sakņu sistēmas darbību.
3.att. Bioloģiskais zālājs
Bioloģiskajos zālājos – stiebrzāļu un tauriņziežu maisījumos – novērojama līdzīga attīstības tendence. Augi pašlaik atrodas cerošanas fāzē, veidojot jaunus dzinumus un pakāpeniski palielinot zelmeņa blīvumu. Zālāju augstums svārstās no 14 līdz 20 cm, savukārt vidējā ražība sasniedz aptuveni 2 t/ha.
Šobrīd veikta zālaugu apsekošana laukos un ievākti zāles paraugi analīzēm. Paraugi nosūtīti uz laboratoriju, lai noteiktu sausnas, proteīna un kokšķiedras saturu Iegūtie rezultāti palīdzēs lauksaimniekiem pieņemt pamatotus lēmumus par optimālo pļaušanas laiku un sagatavot kvalitatīvāku lopbarību.
Daiga Baltiņa-Volrate,
LLKC lopkopības konsultante
